Kā "iemācīt" savu bosu?
Kā "iemācīt" savu bosu?
Kā izteikt konstruktīvu kritiku savam priekšniekam, lai viņš to pieņemtu?
Reiz es pieredzējušu ļoti neparastudialogs starp bosu un viņa padotajiem. Neparasta lieta bija tāda, ka tas nebija boss, kurš pamet savu darbinieku, bet, gluži pretēji, padotajam - boss. Ja ārā bija ieradušies istabā, tie neapšaubāmi kļūdās kādas citas personas priekšā. Tajā pašā laikā dialogs nenokļūst augstos signālos. Tikai viens pamatoti parādīja otrai viņa kļūdas un ierosināja veidus, kā atrisināt problēmsituācijas. Varbūt jūs domāja, ka galvenais bija vājš un neuzvarēja īpašu cieņu komandā, ja viņš ļāva sevi sarunāties ar sevi. Un velti. Situācija bija tieši otrādi - mūsu priekšnieks bija līderis visos vārda izpratnē. Pēc šīs situācijas es domāju, kas ļāva mūsu darbiniekam rīkoties šādā veidā un tajā pašā laikā justies labi? Būtu loģiski pieņemt, ka šim darbiniekam izdevās kaut ko ieguldīt šajā dialogā, kas viņam ļāva neitralizēt negatīvās sekas no kritikas kritikas situācijas, kas būtu bijusi dabiska šādā situācijā. Es iesaku kopā izprast šīs nianses un, ja nepieciešams, izmantot mūsu novērojumus dzīvē. Lai to paveiktu, mēs nekavējoties pārvēršam savus novērojumus praktiskajā padomē: pirmā lieta, kas šajā situācijā aizrāvās, bija cienīgāka attieksme pret padotajiem priekšniekiem. Jūs varat norādīt uz kļūdu ar cieņu, vai arī jūs varat būt augstprātīgs, nododot sevi skolotāja stāvoklī. Tātad, pirmā konstruktīvā kritika par bosu: "Sazinieties ar cieņu." Kļūdas norādes bija ne tikai cieņas pilnas, bet arī saturēja slavēšanu. Ir grūti iedomāties uzreiz, bet skanēja sekojošas frāzes: "Jūs nevarētu sasniegt ..., lai gan ļoti maz cilvēku varētu to izdarīt un sagatavot papildus jums ...". Tādēļ otrais noteikums: "Pat kritikā parādiet augstāko vadītāja unikālo ieguldījumu šīs situācijas atrisināšanā." Tūlīt pēc kritikas tika ieviesti skaidri priekšlikumi par situācijas labošanu. Un tie bija ne tikai norādes par to, ko bija jādara vadītājam, bet lielākā mērā norādes par to, ko darbinieks un viņa kolēģi varēja darīt. Tādējādi trešais noteikums: "Nekavējoties ieteikt konstruktīvus veidus, kā atrisināt strīdīgās situācijas." Visu ideju realizēšanas rezultātā tika uztverta galvenā un kolektīvā kopumā gribētā aina, proti, nodaļas labklājība. Un galu galā ceturtais noteikums būs: "Parādiet vēlamo priekšstatu par bosu un viņa komandu par viņa biznesa labklājību."