LovesTheTeam.com

Instrukcijas

1

Nācija galvenokārt ir politiska parādība, un tā jau irtad etnisks. Jo īpaši akadēmiskā zinātne nenodala etnognitātes jēdzienus. Tauta ir definēta kā cilvēku kopums, ko vieno kopīga pilsonība. Etnologi izprot valsti kā jaunu etnisko attīstību kvalitatīvo līmeni. Viņš nāca, lai aizstātu šādas kopienas kā ģints, cilts, tautību. Pirmie pētījumi, kas veltīti šim jautājumam, uzskatīja, ka pastāv īpašs neracionāls princips vai cilvēku mantojums. Tas ir tas, kas ir tautas atšķirības iezīme un veido atšķirtspēju un atšķirības no citām tautām. No šīs pozīcijas nācija ir kopiena, kas rodas no kopējiem senčiem. Tādējādi, saskaņā ar šo koncepciju, kopīgas saknes ir tautas galvenā iezīme.

2

Tālākā zinātnes attīstība ir parādījusi, ka nācijaNav iespējams identificēt tikai ar kopīgu radniecību vai samazināt tos uz kādu rasi. Faktiski nav nevienas valsts, kuras pārstāvji bija vienas rasas. Piemēram, Francijas tauta tika izveidota tikai pēc Franču revolūcijas, kā rezultātā savienojuma dažādu tautu -. Gascons, Burgundieši, Bretons, uc Mūsdienu koncepcija tauta saprot plašāk. Starp tās iezīmēm ir ne tikai vispārējā sociokulturālā augsne un vienas un tās pašas nacionālās intereses, bet arī kopējā valoda, teritorija un ekonomiskā dzīve.

3

Ekonomiskās vai politiskās attiecības un etnozesir savstarpēji saistīti. Tātad viņi iegūst nacionālo saturu tikai tad, ja tie ir vērsti uz noteiktu etnisko problēmu risināšanu. No otras puses, ekonomiskā un politiskā konsolidācija veicināja nacionālās kultūras, valodas, teritorijas veidošanos.

4

Daži pētnieki uzskata, ka valstis -mākslīgie veidojumi, kurus speciāli izstrādā intelektuālas elites. Šajā gadījumā vienīgā valsts zīme ir valsts robeža. Šīs pieejas etniskās pazīmes un atšķirības nav svarīgas. Tādējādi valstis var saukt tikai par tām etniskajām grupām, kurām ir sava valsts. Tomēr lielākā daļa pētnieku šajā teritorijā redz tikai vienu no etnozu pazīmēm, jo ​​tā robežās ir izveidojušās noteiktas kultūras savstarpējās attiecības, vērtību un valodas sistēma.

5

Vēl viena zīme, kas padara nāciju par nācijuir nacionālā identitāte. Pamatojoties uz to, cilvēks atsaucas uz vienu vai otru kopienu. Ja cilvēki paši sevi neuzskata par nāciju, tad to saukt par tādu, neskatoties uz etnisko kopienu, kopējo teritoriju, ekonomiku, tas nav iespējams. Ja nav nacionālās identitātes, tad mēs varam runāt tikai par kopēju etnisko izcelsmi. Nacionālā identitāte ietver etnisko atmiņu, zināšanas un cieņu pret nacionālajām tradīcijām un tradīcijām, valodas zināšanām, nacionālās cieņas sajūtu.

6

Lielākā daļa tautu ir polyethnic, t.i. tiek veidotas uz vairāku etnisko grupu rēķina. Tie ir neviendabīgi un sastāv no dažādām subethnosis. Vienas valsts robežas var saglabāt dažādas etniskās grupas, kurām var būt sava dzimtā valoda. Piemēram, franči, vācieši, itāļi no Šveices nācijas. Viņi arī var saglabāt savas psiholoģiskās īpašības (piemēram, angļu valoda un skoti Lielbritānijā).