Kāda veida monarhija pastāv
Kāda veida monarhija pastāv
Monarhija kā valdības forma bija dominējošāpar lielāko daļu cilvēces vēstures. Attīstības gaitā tika veiktas daudzas izmaiņas, kā rezultātā tika izveidoti vairāki monarhijas veidi, no kuriem daudzi joprojām pastāv.
Visas pastāvošās monarhijas var nosacīti sadalīt atkarībā no ierobežojumu veida un ierīces veida.
Monarhijas pēc ierīces veida
Austrumu despotisms ir pirmā monarhijas forma,kurā valdnieks bija absolūts spēks pār visiem subjektiem visās valsts dzīves jomās. Monarhā skaitlis bija svēts un bieži pielīdzināms dievu attēliem. Feodālā monarhija raksturo vadošo lomu monarhs, tomēr ir liela ietekme, un pārstāvji no citām klasēm. Atsevišķos vēstures periodos augstākais valdnieks bija tikai "pirmais starp vienādiem". Feodāls monarhija Eiropā ir gājusi cauri trīs galvenos posmus: sākumā feodālās monarhijas, monarhiju un dzimtas īpašuma-pārstāvi monarhijas. Agrīnās feodālās monarhijas laikā augstākā valdnieka loma joprojām ir sevišķi svarīga. Kad dzimtas monarhija būtiski palielina lomu lielo zemes īpašnieku (feodālo vai dzimtas), kuriem ir spēcīga ietekme uz lēmumu pieņemšanu monarhs. Kastes pārstāvošā monarhija paplašina šo procesu. Visu vai lielāko daļu īpašumu pārstāvji saņem piekļuvi varai, un parādās agrīnās parlamenta formas. Teokrātisko monarhija var pastāvēt kādā no formām, bet šeit valsts gubernators ir garīgais tēvs tauta, tas ir, baznīcas galva. Monarhijas pēc ierobežojuma veida
Absolūto monarhiju raksturo attīstītalikumdošanas sistēma un valsts iestādes. Monarhas spēks vienlaikus dominē visās jomās, bet tajā pašā laikā monarhas mantu privilēģijas un darbības paliek likumā lielākā vai mazākā mērā ierobežotas. Konstitucionālā monarhija - saskaņā ar šo valdības formu monarhas varu stingri ierobežo konstitūcija. Ir divas formas: parlamentārā un dualistiskā. Saskaņā ar parlamentārās konstitucionālās monarhijas pilnu varu pieder izvēlētajai valsts institūcijai, bet monarhs saglabā tikai nominālās funkcijas. Saskaņā ar dualistic monarhiju, monarhs un parlamentārās institūcijas dalās spēkos valstī, bet abām pusēm ir ierobežojumi, kuru apjoms katrā valstī ir atšķirīgs. Pastāv arī reti sastopama vēlēšanu monarhija, kurā augstāko valdnieku ievēl karaliskā tiesa, parlaments vai pagastu pārstāvji. To var izvēlēties gan uz dzīvību (Vatikāns), gan uz ierobežotu laiku (Malaizija).
