Kāda ir parlamenta nozīme sabiedrībā
Kāda ir parlamenta nozīme sabiedrībā
Parlamenta loma sabiedrībā ir izteikt gribucilvēki pieņemt likumus un ietekmēt budžeta vadības procesus, nodokļus un globālās pārmaiņas valstī. Krievijas parlaments sastāv no divām palātām - augšējai un apakšējai, kurām likumdošanas procesā ir dažādi uzdevumi.
Instrukcijas
1
Valstī, kur ir paredzama varas dalīšana,Parlaments ir viena no varas jomām. No tiem ir tikai trīs: likumdošanas, izpildvaras un tiesu iestādes. Parlaments ir likumdošanas pilnvaras, jo tikai tās pārstāvjiem ir tiesības izvirzīt apspriedes un pieņemt likumus. Parlaments ir pārstāvoša organizācija, proti, parlamentārieši pārstāv valsts iedzīvotājus, tās iedzīvotājus, pauž savu vēlmi un intereses. Turklāt Parlaments, atšķirībā no vietējām varas iestādēm, neatsaucas uz dažu iedzīvotāju daļu, piemēram, reģiona vai pilsētas interesēm, bet visas tautas gribu.
2
Kā valsts likumdevēja iestādeParlaments nelemj privātas un sekundāras problēmas, bet aktīvi piedalās svarīgos sabiedriskās dzīves jautājumos, nosakot likumdošanas izmaiņas valstī. Parlaments ne tikai nes diskusijā un pieņemt likumus un grozījumus, bet arī ņem valsts budžetu, kontrolē savus līdzekļus, nosaka nodokļu summu noteikt grafiku un noteikumus vēlēšanām augstākās valsts amatpersonām, piemēram, prezidentu, valdību un premjeru noteikumiem apstiprinātā ministrs, tiesnešu ievēlēšana.
3
Šajos jautājumos ir vērojama īpaša parlamenta lomavēsturiskā prezidenta vajāšana, valdības neuzticēšanās balsošana, amnestijas iecelšana amatā, starptautisko nolīgumu izpilde, karadarbības deklarācija, miera nodibināšana.
4
Lielākajai daļai pasaules parlamentu irsadalīšana divās kamerās - augšējā un apakšējā. Mūsdienu demokrātijas likumi prasa ievēlēt vismaz vienu no parlamenta palātām, tas ir, tās pārstāvji ir izvēlējušies valsts iedzīvotāji dažādos reģionos. Deputātu apakšpalātas locekļus sauc par deputātiem, augšējā kameras locekļus sauc par senatoriem.
5
Krievijas Federācijā tiek saukts parlamentsFederālā asambleja sastāv no divām palātām. Federācijas padome ir parlamenta augšējā ēka, Valsts dome ir parlamenta apakšpalāta. Federācijas padomi veido 170 norīkoti senatori (divi no katras federācijas tēmas), bet Valsts domi veido 450 ievēlēti deputāti.
6
Jēdziens sadalīt parlamentu divās palātās ir,pieņemt likumus vairākos posmos. Pirmkārt, rēķinus izvirza un apspriež parlamenta apakšpalāta, dažkārt izdodot vairākus lasījumus šim jautājumam. Ja likumu pieņem parlamenta apakšpalāta, to bieži vien ir jāapstiprina augšpalāta, tikai pēc tam likumu var uzskatīt par pieņemtu un stāties spēkā. Parlamenta parlamenta augšpalikumam ir tiesības iejaukties likumdošanas procesā tikai tad, ja likuma projekts maina valsts konstitūciju.
