Kā zemnieku dzīve mainījās pēc 1861. gada
Kā zemnieku dzīve mainījās pēc 1861. gada
Krimināllietu atcelšana bija viens no galvenajiem notikumiem Krievijas vēsturē. Tās sekas bija atšķirīgas sabiedrības sociālajiem slāņiem. Zemnieku dzīve radikāli mainījās pēc 1861. gada.
Instrukcijas
1
Zemnieku zemnieku brīvība pēc 1861. gadakļūst par citu. Tie vairs netika uzskatīti par kalpiem. Viņu "pagaidu atbildības" statuss nozīmēja tikai atkarību no īpašo pienākumu veikšanas. Zemnieks saņēma pilsoņu brīvības.
2
Īpašums Ja agrāk zemnieku īpašums pieder zemes īpašniekiem, tagad tas tika atzīts par personīgo mantu bijušajiem kalpiem. Tas attiecās uz mājām un jebkuru kustamo īpašumu.
3
Pašpārvaldes Zemnieki saņēma tiesības pārvaldīt ciematos. Galvenā vienība bija lauku sabiedrība, un visaugstākajā līmenī bija brīvība. Visas amata vietas tika ievēlētas.
4
Zeme Pēc draudzes likvidēšanasTomēr zemniekiem nevarēja būt sava zeme. Tas pieder zemes īpašniekam. Bet viņš nodeva zemnieku gabalu zemniekam. Viņu sauca par "dārzu bāli". Turklāt lauku piešķiršana parādījās visas sabiedrības vajadzībām.
5
Piešķīruma lielumsSaskaņā ar jauno reformu, valstsnoteica maksimālo un minimālo zemes gabala piešķiršanu. Lai izveidotu optimālu vietni, sistēmu "segmenti" un "primeszki", attiecīgi, samazinot vai palielinot zemes. Piešķīruma vidējais lielums bija 3,3 desmitnati, kas nozīmēja minimizāciju salīdzinājumā ar pirmsreformas periodu. Turklāt tika veikta zemnieku pārvietošana praksē neauglīgas zemes platībās.
6
Pienākumi No zemes iedalījuma nebija iespējamsatsakās būt 49 gadus vecs. Lai to izmantotu, zemniekam bija jāuzņemas saistības: korvee, kas nozīmēja izslēgšanas sistēmu un naudas summu, kā arī quid pro quo. Patiesais zemes īpašnieks sastādīja hartu, kurā bija noteikts piešķīrumu un nodevu apmērs. Šo dokumentu apliecināja pasaules starpnieki.
7
Parāda saistību izbeigšana Pēc reformas1861. gadā zemniekiem bija vairākas iespējas, lai atbrīvotos no pienākumiem. Pirmkārt, bija iespējams izpirkt piešķīrumu. Tas bija visilgākais izeja no situācijas. Pēc izpirkuma maksāšanas zemnieks kļuva par pilntiesīgu īpašnieku. Otrkārt, bija iespējams atteikties no piešķirtā piešķīruma. Tad īpašnieks devis viņam ceturto daļu kā dāvanu. Treškārt, lauku sabiedrība varēja nopirkt kopēju piešķīrumu, taupot zemniekus no pienākuma.
